Pavasara nārsta perioda ierobežojumi makšķerēšanai un zemūdens medībām

Līdz ar pavasara sezonas sākumu Latvijas ūdenstilpēs stājas spēkā būtiski makšķerēšanas un zemūdens medību ierobežojumi. No 1. marta līdz 30. aprīlim noteiktais saudzēšanas laiks ir izšķiroši svarīgs zivju populācijas atjaunošanai, nodrošinot tām netraucētu nārstu. Šajā periodā makšķerniekiem ir jābūt īpaši vērīgiem pret spēkā esošo regulējumu, kas nosaka gan aizliegtās metodes, gan konkrētas vietas, kurās makšķerēšana ir aizliegta.

Viens no pamanāmākajiem ierobežojumiem attiecas uz laivu sezonas pārtraukšanu iekšējos ūdeņos. No 1. marta līdz aprīļa beigām ir aizliegts makšķerēt no jebkādiem peldošiem transportlīdzekļiem, izņemot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņus. Tāpat visos ūdeņos šajā laikā ir aizliegtas zemūdens medības un zivju izmantošana par ēsmu. Šie pasākumi ir vērsti uz to, lai mazinātu cilvēka darbības radīto slodzi uz zivju nārsta vietām un novērstu nelikumīgu ieguvi periodā, kad zivis ir visneaizsargātākās.

Īpaša uzmanība šajā divu mēnešu posmā tiek pievērsta kanāliem un caurtecēm, kurus zivis izmanto kā galvenos migrācijas ceļus. Jebkura veida makšķerēšana ir aizliegta tādos nozīmīgos posmos kā Juglas kanāls, Mīlgrāvis, Sarkandaugava, Lielupes baseina Varkaļu kanāls, Ventas baseina Nabas kanāls un citās Ministru kabineta noteikumos uzskaitītajās ūdenstecēs. Pilns saraksts ar kanāliem un caurtecēm ir pieejams makšķerēšanas noteikumu 2.1 pielikumā.

Saistībā ar pavasara liegumu ir būtiski precizēt situāciju Rīgas ūdeņos. Daudzi makšķernieki labi pārzina Sarkandaugavu un Mīlgrāvi, taču šobrīd kartēs parādījies nosaukums “Kundziņsalas atteka”. Jāņem vērā, ka šī vieta ir daļa no kādreizējās Sarkandaugavas un Mīlgrāvja sistēmas – vieta nav jauna, mainījies ir tikai tās nosaukums.

Noteikumi skaidri nosaka, ka no 1. marta līdz 30. aprīlim ir aizliegts makšķerēt ūdenstilpēs, kas savieno Ķīšezeru un Daugavu, kā arī Daugavu un Mīlgrāvi. Nosaukuma maiņa kartē nemaina noteikumu būtību. Ja konkrētā vieta ir savienojošs kanāls vai caurtece, pavasara liegums uz to attiecas neatkarīgi no tā, kā tā tiek dēvēta ikdienā vai jaunākajos kartogrāfiskajos materiālos.

Kontroles iestādes situāciju vērtēs pēc ūdens objekta statusa, nevis pēc nosaukuma sarunvalodā, tādēļ, lai izvairītos no pārpratumiem, šaubu gadījumā ieteicams līdz aprīļa beigām izvēlēties citu makšķerēšanas vietu. Pašlaik sadarbībā ar Zemkopības ministriju esam vērsušies Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā (LĢIA), lai saņemtu oficiālu skaidrojumu par klasifikāciju un robežām; tiklīdz tas būs saņemts, informācija tiks precizēta.

Tāpat no 1. marta līdz 30. aprīlim lomā aizliegts paturēt tādas zivju sugas kā līdaka, alata (jau no 1. februāra) un meža vimba (salate), kurai liegums turpinās līdz pat 15. maijam. Ja šajā laikā gadās noķert kādu no minētajām zivīm, tā ir nekavējoties un saudzīgi jāatlaiž atpakaļ ūdenī. Saudzīga izturēšanās pret dabu un noteikumu ievērošana ir pamats tam, lai Latvijas ūdeņi saglabātu savu vērtību un bagātību arī turpmākajos gados.

Atgādinām, ka, atrodoties pie ūdenstilpēm, personai ir jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam un derīgai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartei (vai jāspēj uzrādīt tās elektroniskā versija vai numurs). Ievērojot noteikumus un izturoties atbildīgi pret vidi, mēs kopīgi rūpējamies par ilgtspējīgu copes kultūru Latvijā.

Aktuālo ierobežojumu aprakstu aicinām aplūkot pielikumā.